Pilns pārskats par visu to Eiropas valstu valsts parādu, par kurām ir pieejami dati. Jo lielāks parāds, jo mazāka valsts rīcības brīvība, kad krīze vai karš prasa papildu naudu, un jo lielāks augstāku procentu likmju, nodokļu palielināšanas vai inflācijas risks.
Nauda bieži ir pirmā pazīme, ka kaut kas sāk mainīties. Ilgi pirms plaukti ir tukši, spriedzi var redzēt parādos, procentu likmēs un valūtas kursos. Ja seko šiem signāliem, tev ir laiks mierīgi sagatavoties.
Valstij ar lielu parādu un augstām procentu likmēm, iestājoties krīzei, paliek mazāk naudas. Tad seko izdevumu samazināšana, augstāki nodokļi vai jaunizdrukāta nauda, un tu to izjūti savā makā.
Karos un lielās krīzēs valdības bieži ir radījušas papildu naudu, lai segtu savus izdevumus. Rezultāts parasti bija inflācija: uzkrājumi zaudēja vērtību.
Kad valūta strauji krīt, kā grivna 2014.–2015. gadā vai rublis 2022. gadā, tas liecina par paniku, kapitāla bēgšanu vai sankcijām. Viss, kas nāk no ārzemēm, piemēram, degviela un zāles, uzreiz kļūst dārgāks.
Ja investori pēkšņi pieprasa no valsts daudz augstākus procentus, viņi šaubās, vai tā spēs atmaksāt. Tā 2010. gadā Grieķijā sākās euro krīze.
Finanšu krīzē bankas var uz laiku slēgt vai ierobežot naudas izņemšanu, kā Kiprā 2013. gadā un Grieķijā 2015. gadā. Tāpēc iesakām turēt mājās skaidru naudu.
Šajā vietnē sekojam valsts parādam Eiropā, ES pašas parādam, dolāram un ASV parādam, rublim un grivnai, kā arī bitcoin un sudrabam. Bez prognozēm, tikai signāli.
Signāli nav garantija. Izmanto tos, lai laikus sakārtotu pamatus: ūdeni, pārtiku, skaidru naudu un plānu. Tas nav finanšu padoms. Lasi arī: ko karš nodara naudai
Papildus dalībvalstu parādiem Eiropas Savienība naudu aizņemas arī pati. Eiropas Komisija to dara, pārdodot obligācijas investoriem, piemēram, bankām, pensiju fondiem un centrālajām bankām visā pasaulē. Naudu, ko ES tālāk aizdod valstīm, atmaksā šīs valstis; grantu daļa, galvenokārt Covid atveseļošanas fonds, tiek atmaksāta no ES budžeta, tātad galu galā no dalībvalstu līdzekļiem. Tas nav Eiropas Centrālās bankas parāds.
Šajās valstīs valdībai ir vairāk finanšu aktīvu nekā parādu, galvenokārt pateicoties labos gados uzkrātiem fondiem. Tāpēc bruto parāds neatspoguļo visu ainu.
Avots: Eurostat, valdības neto finanšu vērtība, 2026. gada pirmais ceturksnis (provizoriski). Lihtenšteina: SVF. Monako: mūsu aprēķins, balstīts uz valdības datiem, nav tieši salīdzināms. Visām pārējām Eiropas valstīm ir neto parāds.
IKP ir viss, ko valsts nopelna gadā. ES valstis ir vienojušās, ka parāds nedrīkst pārsniegt 60 % no IKP.
| Valsts | Parāds | Euro | % IKP | Izmaiņas | Datums | Avots |
|---|
ES valstis un Norvēģija: Eurostat, 2026. gada pirmais ceturksnis, provizoriski dati pēc ES definīcijas. Nākamā ceturkšņa dati gaidāmi oktobra beigās.
Citas valstis: jaunākie oficiālie dati no ministrijām, statistikas birojiem vai SVF. Definīcijas un atskaites datumi atšķiras.
Izmaiņas norādītas valsts paša valūtā, salīdzinot ar parādīto agrāko atskaites datumu.
Vispārīga informācija, nevis finanšu padoms.