Ko karš nodara naudai
Mēs aplūkojām sešus karus un krīzes Eiropā. Vairumā no tiem parastā nauda strauji zaudēja vērtību, un katru reizi valdības iejaucās ar jaunām valūtām, iesaldētiem kontiem vai kapitāla kontroli.
Vācija · 1914–1923
- Kas notika
- Karš tika finansēts ar aizdevumiem un drukātu naudu. 1923. gada novembrī viens dolārs maksāja 4,2 biljonus marku; 1914. gadā tas bija maksājis 4,2 markas.
- Ko darīja valdības
- Jauna valūta, rentes marka (Rentenmark): 1 rentes marka aizstāja 1 biljonu (10¹²) papīra marku. Uzkrājumi tika iznīcināti.
Nīderlande · 1945
- Kas notika
- Okupācijas laikā naudas daudzums pieauga no 2,6 miljardiem guldeņu (1940) līdz 10,9 miljardiem guldeņu (1945), bet nopērkams bija daudz mazāk.
- Ko darīja valdības
- Ministra Līftinka naudas reforma: 100 guldeņu banknotes kļuva nederīgas 9. jūlijā, visas pārējās banknotes 26. septembrī. Bankas konti tika iesaldēti, un katrs vispirms saņēma 10 guldeņus jaunajā naudā.
Ungārija · 1945–1946
- Kas notika
- Vissmagākā jebkad reģistrētā hiperinflācija: 1946. gada jūlijā cenas dubultojās aptuveni ik pēc 15 stundām.
- Ko darīja valdības
- 1946. gada 1. augustā ieviesa forintu: 1 forints aizstāja 4 × 10²⁹ pengē.
Rietumvācija · 1948
- Kas notika
- Pēc kara reihsmarka bija gandrīz bezvērtīga. Cigaretes kā maksāšanas līdzeklis darbojās labāk nekā nauda.
- Ko darīja valdības
- 1948. gada 20. jūnijā ieviesa Vācijas marku. Algas un cenas pārrēķināja attiecībā 1 pret 1, bet uzkrājumus aptuveni 10 reihsmarkas pret 1 Vācijas marku vai vēl sliktāk.
Ukraina · 2014–2022
- Kas notika
- Pēc Krimas aneksijas un kara Donbasā grivna kritās no apmēram 8 līdz vairāk nekā 30 par dolāru (2015. gada februārī).
- Ko darīja valdības
- Kad 2022. gadā sākās pilna mēroga iebrukums, centrālā banka fiksēja kursu 29,25 grivnas par dolāru un 2022. gada jūlijā to koriģēja līdz 36,57: dolārs kļuva par 25 % dārgāks. Ārvalstu valūtas izņemšana un pārskaitīšana tika ierobežota.
Krievija · 2022
- Kas notika
- Pēc iebrukuma Ukrainā un Rietumu sankcijām rublis nokritās līdz vēsturiski zemākajam līmenim.
- Ko darīja valdības
- Centrālā banka paaugstināja bāzes likmi līdz 20 %, eksportētājiem bija jākonvertē 80 % no ieņēmumiem ārvalstu valūtā, un tika ieviesta kapitāla kontrole. Kurss atguvās, bet krievi vairs nevarēja brīvi izņemt savus uzkrājumus dolāros vai pārskaitīt naudu uz ārzemēm.
Ko no tā var mācīties
- Parastā nauda bankā un lielas banknotes vienmēr bija visneaizsargātākās.
- Valdības iejaucas ar jaunām valūtām, iesaldētiem kontiem un kapitāla kontroli, bieži vienas nakts laikā.
- Palīdz izkliedēšana: krājumi, skaidra nauda sīkās naudaszīmēs un taustāmi aktīvi. Bitcoin var būt papildinājums, bez jebkādas garantijas.